Fonā tiek uzliktas tekoša ūdens skaņas, lai jaunieši varētu koncentrēties uz gleznošanu. Anna noskaņo gleznošanai: «Aiztaisām ciet acis. Ieklausāmies skaņās, kas piepilda telpu. Padomājam par to, kur mēs esam, vai varam iedomāties, ka esam pie dabas. Klusi, mierīgi klausāmies putnu skaņās. Dziļi ieelpojam un izelpojam. Ieelpojam un izelpojam. Padomājam, kas ar mums šodien notika, ko mēs par to domājam. Kā jūtamies? Kā mums iet? Paskatāmies uz sevi no malas, vai viss ir kārtībā. Kad esat sapratuši atbildes uz jautājumiem, varat ķerties pie audekla.»
«Pats, pats aizsākums ir tāds, ka es gāju auklīšu kursos, un šos kursus vadīja Guna Supe. Savukārt viņa pazina Selgu Skrastiņu no «Vindas», un viņa darbojās arī Jauniešu mājā. Tas bija februāris, kad gāju uz jauniešu domi, lai stāstītu savu ideju, vai viņi vēlētos kaut ko tādu piedāvāt jauniešiem. Viņi bija priecīgi, teica – jā, bet atnāca kovids…
ANNA ĶIRE. Foto no personīgā arhīva