Skaista katoļu baznīcu tradīcija ir svētceļojumi uz Aglonu, kur regulāri dodas ticīgie ne tikai no Latvijas un Lietuvas, bet arī citām Eiropas valstīm.
Pēc jaunākajām zinātnieku atziņām, Aglona kā viens no baltu tautu apdzīvotajiem centriem pazīstama jau sen. No egles nosaukuma Aglona arī ieguvusi savu vārdu, jo egle vietējā izrunā ir agļa. Kādreiz tur auguši biezi egļu meži. Vēstures liecības apstiprina, ka Aglona jau izsenis veidojusies kā baltu cilšu – latgaļu svētvieta.
1800. gadā metropolīta palīgbīskaps Jānis Benislavskis iesvētīja 1780. gadā pabeigto Aglonas mūra baznīcu. 1980. gadā pāvests piešķīra Aglonas baznīcai basilica minoris jeb mazās bazilikas titulu. Tā joprojām ir vienīgā Latvijā. 1993. gada 9. septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II. Savukārt 1995. gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu «Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā».
Pirmo reizi no Rīgas uz Aglonu svētceļnieki devās 1989. gadā, bet 2000. gadā to jau apmeklēja 450 000 cilvēku. Un tam ir pamats, jo Aglonas bazilika ir vissvarīgākā svētnīca un lielākais svētceļnieku centrs Ziemeļaustrumu Eiropā.
No Valmieras uz Aglonu šogad dodas 40 svētceļnieki, taču lielam skaitam iet gribētāju diemžēl šoreiz bija jāpaliek Valmierā. Svētceļnieku grupu tāpat kā pagājušajā gadā vada Inese Volrāte ar savu komandu. Garīgais tēvs ceļiniekiem ir nenogurdināmais Valmieras katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs. Svētceļotāju grupai pievienojusies arī māsa Marija Stefana.
Kāds tad šogad ir Valmieras grupas maršruts? Šodien viņi vispirms satikās Valmieras autoostā, lai ar autobusu nokļūtu Balvos, kur jāpārsēžas autobusā, kas kursē uz Viļaku, kur notiks Svētā mise, bet jau nākamajā dienā ceļinieki kājām dosies uz Baltinavu. Nākamā pietura būs Tilža, bet tad kājām būs jāmēro garākais svētceļojuma posms – 29 kilometri: Salnava – Bērzgale. Bērzgales pietura sola atpūtu un veldzēšanos Rītupē vai tuvējā ezeriņā, lai ar jauniem spēkiem dotos uz Ludzu.
PIRMS CEĻA. Svētceļojuma grupas vadības komanda. No kreisās: Inga Dukure (atbildīgā par svētceļnieku drošību, tostarp epidemioloģiskās drošības ievērošanu), Ausma Benuše (atbildīgā par saimnieciskās puses organizēšanu), Iveta Upīte (saimnieciskie jautājumi), Valmieras katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs, svētceļojuma organizatore Inese Volrāte un Armīns Dukurs, atbildīgais par karogu. Anitas Martinsones foto