Festivālam pieci gadi nav daudz, tas ir tad, kad tu vēl tikai ieskrienies. Pirmais uzdevums ir izpildīts – VVTF ir nostiprinājies Latvijas kultūras telpā. Cilvēki, kuri interesējas par šo sfēru, vairs nejautā – kas tas ir.
Martā, kad iestājās kovids, daudzi festivāli tika atcelti. Liela laime ir, ka šo festivālu organizē Valmieras teātris sadarbībā ar Valmieras pilsētu, kuri atbalstīja, ka šis festivāls notiks un mūsu komanda varēja turpināt strādāt. Pateicība labam liktenim, ka mūsu valstī šī situācija iegāja salīdzinoši mierīgā gultnē un ka uz šo brīdi mēs varēsim tomēr vērt vaļā festivālu skatītājiem. Protams, tas būs mazāks un, protams, centīsimies neveidot pasākumus, kur būtu cieša pulcēšanās. Tam pievērsīsim lielu uzmanību.
Šogad VVTF tēma ir saskarsme
Viens no darbiem par saskarsmes tēmu būs piektdien, 7. augustā, veikala Kameja skatlogā. Tur norisināsies Monikas Pormales performance VISS BŪS LABI. Tās laikā cilvēki skatlogā būs apskāvušies. Performance veltīta cilvēku savstarpējai fiziskai saskarsmei kā vērtībai. Vērtībai, kuru Covid-19 pandēmijas laikā sabiedrība ir pakļāvusi apspriešanai.
Visas VVTF izrādes kaut kādā veidā ir saistītas ar saskarsmi – par apskaušanos, par satikšanos. Piemēram, Valtera Sīļa dokumentālā izrāde par futbolu UZVARA IR MIRKLIS. Tā vēsta par spēli Stambulā 2003. gada 19. novembrī, kad Latvijas un Turcijas futbola izlašu mačs rezultējās 2:2. Šis neizšķirts, iespējams, ir lielākā uzvara Latvijas futbola vēsturē, jo, pateicoties tam, pirmoreiz bija iespējams nokļūt 2004. gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā. Šobrīd nevaram spēlēt futbolu, mums izpalika hokeja čempionāts, mums izpaliek šie sporta pasākumi kā vienojošā nacionālā lieta. Ja sajūtu tēma ir saskarsme, tad saturiski ir dokumentāli notikumi par eksistenciālām tēmām.
REINIS SUHANOVS. Pie Valmieras vasaras teātra festivāla biroja loga. Ārijas Romanovskas foto