Peoniju dzimtene, kā zināms, ir Ķīna, kur joprojām tieši šīs puķes ir cienītas un godātas visvairāk. Peonijas izsenis dēvē arī par pujenēm vai pojenēm, tās ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves ar aptuveni 33 sugām un daudzām varietātēm, ko pamatoti uzskata par atsevišķām sugām, jo ir tik ļoti atšķirīgas. Savvaļā peonijas aug Austrumsibīrijā, Tālo Austrumu dienviddaļā, Mongolijā, Ķīnā un Japānā. Pie mums visā savā krāšņumā, vasarai sākoties, tās aplūkojamas vairākos populāros daiļdārzos un stādaudzētavās.
Arī A/S «Latvijas valsts meži» Valmieras kokaudzētavā, kur apmeklētājus sajūsmina jau 150 peoniju dažādības. Kokaudzētavas vadītājai ZAIGAI ROŽLAPAI un viņas darbīgajai speciālistu komandai peonijas ir pēdējo gadu lielākā aizraušanās, bet nebūt ne vienīgā. Paralēli ikdienas pienākumiem meža stādu audzēšanā un realizācijā ar ne mazāk lielu mīlestību tiek gādāts arī par nu jau vairākus gadus veidoto, kopto un pavairoto hortenziju kolekciju, kā arī par plašo, mūsdienīgi veidoto paraugdaiļdārzu, kurā dekoratīvie košumaugi profesionāli ir izkārtoti pēc to krāsu un formu saderībām.
Kamēr nezied īstās, gatavo kreppapīra peonijas
Par Zaigas Rožlapas aizraušanos arī ar rokdarbiem uzzinājām nejauši, nesen apmeklējot Valmieras kokaudzētavu, lai palūkotu meža stādu rakšanu un realizāciju mežu stādītājiem. Pirms mūsu došanās uz ražojošo meža stādu lauku vadītājai vajadzēja uz mirkli ieiet savā kabinetā, iegājām līdzi un palikām tur ar izbrīnā atvērtām mutēm. Pie sienas un uz skapjiem mūs patīkami pārsteidza milzīgi mākslīgie peoniju ziedi. Uz mūsu jautājumu, kas tad tie par brīnumiem, Zaiga Rožlapa atbildēja: «Tas ir mans šīs ziemas brīvo stundu darbs! Tā kā daļa manas sirds pieder peonijām, tad arvien sekoju līdzi visai jaunākajai informācijai par tām. Internetā pamanīju attēlus par peoniju ziedu izgatavošanu no kreppapīra. Tas ieinteresēja. Drīz vien uzzināju, ka Rīgā notiks meistarklase tieši par to. Pieteicos. Tas bija kaut kas jauns un tik aizraujošs. Rokdarbi mani arvien ir saistījuši. Agrāk pati sev šo un to uzšuvu, protu arī adīt, pērļot, pēdējā laikā braukāju uz Trikātu aust.»
Redzot Zaigas ziemas darbu – kreppapīra peonijas kā krāšņus dekorus telpām, svinībām, fotosesijām un citiem svinīgiem brīžiem, lūdzam nelielu ieskatu šajā rokdarba procesā.
Zaiga teica: «Vienam varenam ziedam nepieciešami pieci kreppapīra ruļļi, un nebūt ne šādi tādi, bet vislabāk Itālijā ražotie, jo tie ir ievērojami padevīgāki rokdarbnieka rokām. Lai ķertos pie košā dekora radīšanas, vispirms papīra ruļļi ir akurāti jāsagriež vienādās slejās, izgriežot ziedlapiņu formu. Viducītim tās jāveido mazākas. Tad ar rokām, nebaidoties no papīra plīšanas, visai stingri sleju gali ir jāsavirpina, bet vidus daļa jāizpleš. Tas nav sarežģīti, bet divas pilnīgi vienādas slejas nesanāk pie labākās gribas, jo gala rezultāts ir atkarīgs ne tikai no roku kustībām, bet arī no tā brīža domām un izjūtām. Tehnoloģija viena, bet iznākums ļoti individuāls. Meistarklases grupā bijām desmit dāmas, bet katrai peonijas zieds no kreppapīra sanāca atšķirīgs un tādēļ arī tik unikāls.
Ziemā, gatavojot šos dekorus, bijām iecerējuši tos šovasar nogādāt uz Kalsnavu, kad tur bija ieplānoti kārtējie Kalsnavas peoniju svētki, lai tā apmeklētājiem par prieku izveidotu košu foto stūri. Kad nu ārkārtējās situācijas dēļ šie svētki nenotiks, jādomā cits pielietojums šiem dekoriem.»
ZIED PEONIJAS VALMIERĀ. Tāds bija ziedošais peoniju lauks Valmieras kokaudzētavā pērnajā jūnijā. Ārijas Romanovskas foto