Kad bibliotēkas vadītāja Aiva Zirne sāka sarunu ar grāmatas autoru, viņa atgādināja, ka šajās pagraba velvēs, kuras krāj vēstures noslēpumus, savas grāmatas vaļā vēruši jau vairāki novada dzejnieki un nu arī Jānis Adamsons ar savu grāmatu tiek ierakstīts Kocēnu literārajā vēsturē.
Jau vairākus gadus dziesmas ar Jāņa Adamsona tekstiem komponē kocēnietis Renārs Veličko. Iepazīšanās sākusies, kad viņš Jāņa dzejoļus pat vēl nebija lasījis, bet bijis lūgums dažiem no tiem uzrakstīt mūziku. Toreiz lūguma izpildei ticis dots pavisam īss laiks, tādēļ steidzis lasīt portālā «Draugiem» publicētos. Pirmās rindas, kuras komponistu uzrunājušas, bijušas: kā zibens bet liegi/tevi caurstrāvot tiecos,/ne zariņu nenoliecot/mana mazā liepa/ gan meža zemenīšu/gan ābolu smarža/tu esi brīnums kuru/nekad nesapratīšu. Šī tad arī kļuvusi par dziesmu, kuru Renārs nu jau gadiem izpildot visbiežāk. Bet tā vakara dziesmoto daļu viņš aizsāka ar grāmatas tituldzejoļa «OKTOBRIS 86» izpildījumu dziesmā. Tas, kurā oktobris gammu spēlē/četrrocīgi ar dabu, iepaticies kaut vai arī tādēļ, ka sasaucas viņa dzimšanas gads, un tūdaļ sapratis, ka arī šis dzejolis ir jāpārvērš dziesmā.
Jāņa Adamsona debijas grāmatas tapšanā galvenie palīgi (vai līdzvainīgie) ir izdevniecības «Literatūras KOMBAINS» redaktors dzejnieks Kristaps Vecgrāvis un šīs izdevniecības vadītāja Vija Birkava.
Kristaps: «Laikam es esmu bijis viens no tiem dzinuļiem, kas mudināja Jāni grāmatu izdot. Viņu pamanīju «Draugos» pirms nu jau astoņiem gadiem, kur biju dzejas grupas administrators. Jānis starp tur vairāk nekā 100 aktīvajiem dzejas rakstītājiem izcēlās arī ar to, ka iesaistījās un pat vadīja portālā aizsākto «Dzejas spēli», kurā četri, bieži pat absolūti nesaderīgi vārdi jāieraksta jaunā dzejolī. Redzēju, ka Jāņa dzejoļos apvienojas daudzas skaistas, pilnasinīgas dzejas kvalitātes.
DZEJAS GRĀMATAS ATVĒRĒJI. Dzejnieks Jānis Adamsons (otrais no kreisās), Vija Birkava, Kristaps Vecgrāvis un komponists Renārs Veličko. Ārijas Romanovskas foto