Mūsu interese par tām zivīm, kas vēl peld savās zemūdens pļavās. Un tādas izveidojas arī savulaik nopietni izstrādātos kūdras purvos. Mūspusē izmēros lielākais no līdzīgiem ūdens baseiniem ir Sedas purvs, par to arī šodien parunāsim.
Copes iespējas Sedas purvā jeb Sedas dīķos ir patiešām iespaidīgas. Apmēram 500 hektāros dabas lieguma, kur ūdens klajumi atkarībā no izstrādes ir gan dziļāki, gan seklāki, te ar pilnu jaudu aug meldri, vilkuvāles, dzegužpuķes, krūmi, ir arī pa kādam purva bērziņam, bet biezā slānī virs un zem ūdens – dažādi koku stumbeņi. Te ir īsta paradīze vismaz 100 dažādām putnu sugām, makšķerniekus kaut kādā veidā ietekmē arī bebri, pārējie dzīvnieki – aļņi, vilki, lūši un brieži – gluži spiningotāju trajektorijās laikam negadīsies. Sedas purva ūdens plašumos var atrast teju visas Latvijā zināmās zivju sugas, vai tās visas izdosies dabūt laivā – tas jau ir cits jautājums…
Par Sedas purva dīķu un saliņu bagātību vislabāk zina pastāstīt Strenču novada zemnieku saimniecības Laidavas īpašnieks un visas šīs makšķernieku paradīzes pieskatītājs, arī dabas lieguma apsaimniekotājs Jānis Ence. Tālajā 1993. gadā, kad Latvijā cits pēc cita putēja kolhozi, arī Sedas purvā pļavas ar sūkņu staciju palika bez uzraudzības. Lielas platības sāka pārplūst, vispirms ūdeņos parādījās mežapīles, vēlāk arī citi putni un, protams, zivis.
Šodien visa šī saimniecība nes vārdu dabas liegums Sedas purvs. Tajā uzstādīti divi skatu torņi. Viens putnu vērošanai, sasniedzams ar auto no Jērcēnu puses, un arī kā orientieris makšķerniekiem, jo atrodas netālu no zemnieku saimniecības Laidava ierīkotās īres laivu piestātnes. Otrs tornis ir kūdras izstrādes lauka malā, pie tā var piebraukt no Sedas pilsētas puses.
VIENS VIENĪGS ZIVJU DĀRZS! Tādi izskatās Sedas purva ūdeņu plašumi vasarā. Foto no zemnieku saimniecības Laidava arhīva