Slimību veicina nepietiekama personīgā higiēna, nepiemēroti apavi un drošības noteikumu ignorēšana sabiedriskās vietās. Šo infekcijas veidu galvenokārt izraisa dermatofīti, retāk citi sēnīšu veidi, ļoti reti – pelējums. Onihomikoze galvenokārt rodas gados vecākiem cilvēkiem, biežāk vīriešiem nekā sievietēm.
Atkarībā no cēloņa ir šādi slimības veidi: Candida variants (izraisa Candida ģints sēnītes); dermatofītiskā (šajā gadījumā ierosinātājs ir antropofīlā dermatofītiskā sēnīte); pelējuma izraisīta onihomikoze.
Nagu sēnīti veicinoši faktori
Onihomikoze attīstās karstumā, mitrumā, valkājot slēgtus apavus un sintētiskas zeķes. Nagu sēnīte visbiežāk rodas uz bojātas naga plāksnītes iegriezuma dēļ.
Sēnīti var veicināt dažādas slimības un veiktās ārstēšanas procedūras: aptaukošanās; cukura diabēts; kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi; anēmija; imūnsistēmas traucējumi; hormonālie traucējumi; asinsrites traucējumi; ilgstoša ārstēšana ar antibiotikām; steroīdu lietošana; ķīmijterapija.
Vairāk nekā 21% iedzīvotāju ir diagnosticēta onihomikoze. Pacients var sajust niezi vai dedzināšanu kājās, simptomus, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu. Vietas, kur izplatās onihomikoze, ir saunas, peldbaseini un pirtis. Ar sēnīti arī iespējams inficēties, valkājot citu cilvēku kurpes vai zeķes.
Apavus, kas valkāti onihomikozes ārstēšanas laikā, pēc ārstēšanas vislabāk izmest. Kāju sēnīti var iegūt, atkārtoti inficējoties.
Kā pamanīt problēmu?
Kāju nagu sēnīte attīstās diezgan lēni, tāpēc pacienti bieži vien nepamana tās pazīmes. Onihomikozes simptomi var parādīties uz viena vai vairākiem nagiem, bet visbiežāk tie aizņem pirmo un pēdējo (īkšķa un mazo pirkstiņu) pirkstu. Ja izmaiņas skar visus nagus, tas var būt citas slimības (piemēram, psoriāzes) simptoms.
Nagi ir veidoti no keratīna, kam nav asinsvadu. Medikamentiem ir grūti iekļūt bojājumos. Turklāt, kāju nagi, aug ilgi, tāpēc terapijas redzamā iedarbība jāgaida vairākus mēnešus un dažkārt pat gadu. Šādā situācijā daudziem pacientiem pietrūkst pacietības, un viņi pārtrauc ārstēšanu vai neievēro terapijas sistemātiskumu. Kad uz pirksta izveidojas pilnīgi jauns vesels nags, ārstēšana tiek uzskatīta par veiksmīgu.
Pirkstu nagu sēnītes simptomi
Onihomikoze ir atpazīstama pēc raksturīgā izskata.
-
Plāksnītes krāsas maiņa (nagi visbiežāk ir dzelteni vai brūni, bet var kļūt arī balti vai melni).
-
Zem plāksnītes esošo audu keratoze (izskatās, it kā zem naga būtu izaudzis koraļļu rifs).
-
Plāksnītes sabiezēšana.
-
Rievas un krokas.
-
Naga deformācija.
-
Naga izvirzījums.
-
Trauslums.
-
Plāksnītes daļas šķelšanās.
Pēdu sēnītes gadījumā simptomi neaprobežojas tikai ar iepriekš minētajiem stāvokļiem. Slimību var pavadīt nepatīkama smaka un iekaisums. Āda ap skartajiem nagiem var būt apsārtusi un pat novērojama sāpīgums.
Nagu sēnītes diagnostika un ārstēšana
Diagnosticējot nagu sēnīti, ir jānosaka slimības izraisītāja veids un tā jutība pret zālēm. Tiek ņemti nagu paraugi un pēc tam analizēti mikroskopā. Sievietēm ir svarīgi pirms materiāla ņemšanas nelakot nagus un nelietot pēdu krēmus.
Ja bojājuma fokuss ir nenozīmīgs, tiek nozīmēti lokāli līdzekļi (agrīnā stadijā pietiek ar pretsēnīšu ziedēm, kādas piedāvā, piemēram, interneta aptieka Famisano).
Pretsēnīšu šķīdumus izraksta, ja bojājuma fokuss palielinās. Tos uzklāj uz naga un zem tā. Ārstēšanai ir noteiktas kontrindikācijas, tāpēc nepieciešama ārsta uzraudzība.
Ja bojājuma laukums aizņem vairāk nekā 60% naga, jāpāriet uz ārstnieciskās lakas lietošanu. Šis nagu sēnītes ārstēšanas līdzeklis iedarbojas ilgstoši. Ieilgušām formām nepieciešama iekšķīga ārstēšana ar pretsēnīšu līdzekļiem. Kā papildu metode tiek izmantota nagu sēnītes ārstēšana ar lāzeru. Ja visas ārstēšanas metodes ir nesekmīgas, var būt nepieciešams noņemt mikozes skarto nagu.
Sēnītes ārstēšanas process no pacienta prasa pacietību un laiku. Ja uz pirksta attīstās pavisam jauns vesels pirksta nags, pirkstu sēnītes ārstēšana tiek uzskatīta par veiksmīgu.