Kad kurpe spiež…
Došanās ekskursijā ir labs iemesls iegādāties jaunus apavus, vēl jo vairāk tāpēc, ka tirgotāji tos šobrīd piedāvā ar ievērojamām atlaidēm. Tā kā ceļojuma aprakstā bija pieteikts tajā doties ērtās un labi ievalkātās kurpēs, nolēmu tās iegādāties laikus, lai kāja paspētu sarast ar jauno apavu. Man patiešām palaimējās tikt pie, kā pašam šķita, elegantām, pelēkām zamšādas kurpēm par pusi no to sākotnējās cenas. Tomēr viena lieta ir uzlaikošana veikalā, bet pavisam cita – iestaigāšana ikdienā – jau pēc pirmā izmēģinājuma gājiena uz apmēram 250 m netālo veikalu turp un atpakaļ beidzās ar noberzumu piecu eirocentu monētas izmērā, tā ka nākamās dienas nekas cits neatlika, kā tīksmināties par šo nežēlīgo kājās velkamo skaistumu no malas. Bet, tā kā pretēji veselajam saprātam dažkārt spēju būt visai ietiepīgs radījums, ievalkāšanas mēģinājums, cietušo papēdi stiprinot ar plāksteri, pēc kāda laiciņa tika atkārtots un atklāts, ka šī mākslīgā āda ir izturīgāka un pat spējīga pasargāt dabīgo. Izlēmu neņemt līdzi lieku kurpju pāri, uzticoties kājas pacietībai un plākstera izturībai. Piedevām, lai padarītu mīkstākas kurpju kapes, ievērojot sentēvu ticējumus, tās tika iesvaidītas ar šņabi.
ES PATS Rakveres pilskalnā ar pilsētas simbolu – tauru – fonā.