Viņa skaidro, ka ir ļoti patīkami atrasties un strādāt valstī, kurā ir tik spēcīgas teātra tradīcijas, kas ir pretēji Austrālijai. Ir ļoti smagi jāstrādā ļoti un jācenšas, lai skatītāji nāktu uz izrādēm teātrī, un biļetes var izpārdot tikai, ja cilvēki ir pārliecināti par izrādes kvalitāti. Viņai ir radies priekštats, ka latvieši labprāt apmeklē teātri un ļoti izbauda šo procesu. Tāpat, kas ir atšķirīgi abu kultūru sakarā, ko norādīja Džesika Vilsone, – Latvijā aktieri ir nodarbināti teātrī patstāvīgi un notiek atlase, bet tā nav Austrālijā – aktieriem ir vēl cits darbs. Viņa norādīja, ka trīs aktieri Mārtiņš Meiers, Eduards Johansons un Klinta Leja, ar kuriem viņa sastrādājas izrādē, ir ļoti labi apmācīti un labām prasmēm. Aktieri ir atraktīvi un labi iejūtas tēlos, lai skatītājiem nodotu kopējo stāstu.
Gatavojoties Valmieras Vasaras teātra festivālam, notika vairāki skype zvani, kuros Džesika Vilsone un festivāla direktors Jānis Znotiņš mēģināja nākt klajā ar ko aktuālu un interesantu par mūsdienu bērniem, ko varētu izmantot iestudējuma pamatā. Austrālijā vecāki ir vairāk sargājoši un vairāk bīstas no situācijām, kurās bērns var nonākt, esot nepieskatīts. Džesika Vilsone min, ka, ieraugot bērnu uz ielas vienu Austrālijā, apkārtējie domā, ka viņš ir apmaldījies un jautās: kur ir tava mamma vai tētis? vai vajag kādam piezvanīt?, bet pavisam brīva atmosfēra valda uz ielām Valmierā, bērni un jaunieši vieni pārvietojas. Pārrunājot viņi nonākuši pie atšķirībām, kā bērni un pieaugušie uztver pasauli, respektīvi, svešiniekus vai bezpajumtniekus. Pieaugušais nodomās: neej pie tā cilvēka, viņš ir biedējošs, tomēr bērns to saredz citādi, bieži ieraugot labāko šajās personībās, ko slēpj nekoptā āriene. Tā nonākts pie pamata idejas par nevēlamām personām no sabiedrības puses.
IZRĀDES «UNWANTED» komanda: režisore Džesikai Vilsonei (no kreisās) un Valmieras Drāmas teātra aktieri Mārtiņš Meiers, Klinta Leja, Eduards Johansons. Jāņa Līgata foto