«Vai mēs vispār uztraucamies par to, cik pārtikas tiek izmesta atkritumos? Starp citu, visvairāk atkritumos pārtiku izmet mājsaimniecības. Tās, protams, ir dažādas: viena cilvēka, kuplas ģimenes, senioru, jaunu cilvēku, kas dzīvo pilsētās, laukos, ar dažādiem ikmēneša ienākumiem, taču izpētīts, ka gadā viena mājsaimniecība atkritumos izmet 475 kilogramus pārtikas. Ja šo izvērtē, tad ne tikai ekoloģiskā, bet arī ekonomiskā motivācija varētu mudināt tā turpmāk nerīkoties,» daloties dažādos pieredzes stāstos un veikto pētījumu rezultātos, sacīja Inga Belousa, biedrības «Zaļā brīvība» projektu vadītāja.
«Zaļā brīvība» kopā ar partnerorganizācijām Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Bangladešā īsteno projektu «Ar cieņu par pārtiku: Globālā pieeja pārtikas atkritumu mazināšanai neformālā izglītībā».
Projekts tiek realizēts, lai pilnveidotu sabiedrības izpratni par to, kā pārtikas izmešana atkritumos ir saistīta ar ilgtspējīgas attīstības ekoloģiskajiem un sociālajiem jautājumiem. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir arī veicināt sabiedrības prasmes mazināt pārtikas atkritumus.
«Mums kā patērētājiem ir liela ietekme. Kā pārtikas produktus iepērkam, vai tos pareizi uzglabājam un atbildīgi izmantojam,» klātesošajiem teica Inga, demonstrējot dažādus praktiskus piemērus, kā produktus labāk saldēt, kā, izmantojot viedierīces, rakstīt iepirkumu sarakstu, dodoties uz lielveikalu, kā iepirkties, iegādājoties tikai to, kas vajadzīgs konkrētas maltītes pagatavošanai.
LATVIJA līdzīgi kā citas ES dalībvalstis ir apņēmusies līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Foto no zaļabriviba.lv