Katram putnam par neaizlidošanu uz siltajām zemēm ir savs stāsts, pamatojums un putnu pasaules savstarpējo attiecību pamatojums. Tāds noteikti ir arī četriem paugurknābja gulbjiem (pieredzējušam pārim un diviem jaungulbjiem, kuri pat vēl pavasarī ir pelēcīgu spalvu tērpā), kas šo ziemu vadīja Abulā pie Trikātas.
Ornitologu vērtējumā pērnais gads ir bijis nopietns pārbaudījums tieši ūdensputniem, kad pavasarī daudzas mazās ūdenstilpes, kurās šie putni veido ligzdas, vēl ilgi bija aizsalušas. Tādēļ daudzi, it sevišķi gulbji, ligzdošanu uzsāka pat trīs nedēļas vēlāk nekā citugad. Tad sekoja sausā vasara, kas arī traucēja jau tā vēlu dzimušo putnu labai attīstībai. Tā nu sanāca, ka rudenī, kad bija jāceļas spārnos lidot līdzi gājputnu bariem, daudzi jaunie lidotprasmi vēl nebija labi apguvuši vai arī nebija tik spēcīgi, lai dotos tālā pārlidojumā.
GULBJU SARUNA ABULĀ: «Pārziemojuši esam, jādomā par ligzdošanu, bet ko darīt ar jaunajiem, kas pat vēl lidot negrib?» Ārijas Romanovskas foto