Šovasar gan ar spiningošanu diez kas nesanāca. Tik seklu Gauju vismaz šajā upes posmā neatceros, un nebija daudz vietu, kur mānekli, lai tas tūdaļ nenogultos uz grunts, iemest. Upe vietām bija (un vēl ir) arī neiedomājami šaura. Tā iepretī saliņai pie Pauku priedēm ūdens vairs plūst labi ja pa gultnes trešo daļu. Turklāt tur seklumā straumei ir tāds ātrums, ka pamatīgi jāuzmanās, lai noturētos kājās. Tuvojoties Vanšu tiltam, šis straujums no labā krasta metas pāri uz kreiso un triecas saliņas pamatnē un to izskalo. Ja būs vēl dažas ar ūdeņiem tik skopas vasaras, pieļauju, liela daļa no saliņas (kuras pirms 50 gadiem tur vēl nebija) tiks aizskalota. Manuprāt, Gaujas gultni visvairāk izmaina nevis pavasara pali, bet tieši zemais ūdens, kad straume, meklēdama taisnāko ceļu, izgrauž smilšaino krastu pamatnes. Pēc tam pamatni zaudējušais krasts strauji, lielā apjomā nobrūk.
GAUJAS PAŠĀ VIDŪ. Ūdens tek vairs vien šaurā joslā gar krastu.