Maz zinoša saimnieka situācijā jau gadiem ir nonākusi arī Latvija. «Dabas skaitīšanas» pasākumā nesen Siguldā šī projekta patrons LU rektors Indriķis Muižnieks stāstīja, ka studenti, pat zinātnieki galvenos priekšstatus par Latvijas augu valsti joprojām gūst vien no baltvācu zinātnieka Kārļa Reinholda Kupfera pagājušā gadsimta sākumā vāktās kolekcijas — Baltijas augu herbārija. Bet turpināt vērtēt dabas bagātības pēc tik seniem pētījumiem ir ne vien zinātniski, bet arī saimnieciski nepiedodami.
Ieskats ekspertu darbā
Ko «dabas skaitītāji» vērtē, Siguldas dabā rādīja un stāstīja eksperti — meža ekoloģe SANDRA IKAUNIECE un ģeologs DAINIS OZOLS.
No Sandras teiktā: «Latvija ir sadalīta kvadrātos. Katram ekspertam to apsekošanai ir piešķirts noteikts skaits. Darbs notiek pēc vienotas metodikas: pamatā tiek ņemta Eiropas Savienības biotopu noteikšanas rokasgrāmata. Saucu to par Ekspertu Bībeli, kas ir jāzina no galvas pat nakts vidū.
Biotopu kartēšanā izmanto tipveida anketas, bet pats biotops ir objektīva realitāte. Līdzīgi mēs ainavā redzam māju, ābeli, ozolus vai nogāzes, arī mežā vispirms skatāmies, ko redzam. Visi it kā vienu un to pašu. Tad sākam pētīt vairāk. Bioloģiski nozīmīgam mežam pirmkārt ļoti svarīga ir struktūra. Tādēļ skatāmies, cik daudz šajā mežā ir vecu koku, cik ir nokaltušo, cik kritalu, vai un cik ir celmi — jaunāki un arī vecāki, cik konkrētajā mežā ir dažāda vecuma koku. Tas viss tiek atzīmēts un vērtēts vai nu skaitliski hektārā, vai procentos. Anketas aizpildām tik precīzi, ka arī cits eksperts šajā vietā pēc tam redzēs to pašu. Nedrīkstam izdomāt kaut ko tādu, kā nav. Protams, pastāv iespēja, ka pēc apsekošanas kāds sauss koks ir pārvietojies laikā un telpā un «iekritis» kamīnā, bet pārējās lietas visi šajā vietā redzēs tādas pašas.
AR EKSPERTU BĪBELI ROKĀ. Sandra Ikauniece Siguldā pie krasta kraujas. Ārijas Romanovskas foto