Dabas un cilvēku attiecības
Sarunas ievadā U. Rotbergs brīdināja, ka šoreiz iecere ir nevis runāt par dabas vērtībām, kā tas pieņemts klasiskā veidā, bet gan par to, ko daba nozīmē konkrētiem cilvēkiem, kādas ir dabas un cilvēku attiecības, kā tās veidojas, kas šajās attiecībās ir nepareizi un kā šo nepareizībuu labot. Viņš akcentēja: «Visa mūsu labklājība ir būvēta no dabas. Pat mākslīgi radītajiem resursiem izcelsme ir dabā. Vienīgais, ko cilvēks var pievienot šim visam no dabas ņemtajam, ir viņa radošā doma un gudrība. Dabā ir piecas lielās sistēmas, ko pasaulē sauc par dzīvības nodrošināšanas sistēmām: atmosfēra, klimats, ozons, ģeoloģiskā un bioloģiskā sistēma. Pretējā pusē ir likumi, tirgi un dzīvesveids, ar kuriem mēs visi iedarbojamies atpakaļ uz dabu.
Pašlaik viena no visvairāk noplicinātajām dzīvības nodrošināšanas sistēmām ir klimats, kas izpaužas krasās temperatūras maiņās, ar nebijušu sausumu, vētrām un plūdiem. Bet dabā ātri mēs neko mainīt nevaram. Te darbojas evolūcijas likumi. Toties daudz ko varam mainīt dzīvesveidā, ieradumos, centienos uzlabot attiecības ar dabu. Ir jāsaprot, ka dabas aizsardzība ir ne tikai nacionālo parku dibināšana, bet vispirms jebkāda darbošanās tādā veidā, kas uzlabo, vai vismaz neizjauc dabas harmoniju. Kapitālists saka – tirgus visu sakārtos, taču redzam, ka tirgus nesakārto neko, jo daudzu produktu ražošanā tiek tērēti dabas resursi, par tiem neko nesamaksājot, nedodot dabai atpakaļ, bet samazinot dabas kapitālu.