Šīs Ojāra Vācieša dzejas rindas var attiecināt arī uz mums un mūsu darbiem. No mazas stikla pērlītes un no smalka dzijas pavediena top lieli darbi. Tie ir ar mīlestību darināti darbi. Visa pamatā ir mazs sapnis, liela uzdrīkstēšanās un neatlaidīgs darbs
Mūsu pieredzes bagātākās audējas ir Maija un Anita. Viņu darināto darbu pūrs ir ļoti bagātīgs – brunču audumi, jostas, lakati, villaines, segas, dažādi dvieļi – pirts, masāžas un smukumdvieļi, lieli galdauti un mazas galda sedziņas, pat aizkari ir viņu roku darināti. Daudzu gadu garumā tika iegūtas zināšanas un pieredze, kas savā darbā ir pārbaudītas, grāmatās izlasītas un semināros dzirdētas. Nevienai no mums netiek liegts padoms un palīdzība.
Mēs visas esam saistītas ar tautisko deju – pašas dejojam, bērni vai mazbērni dejo, tāpēc arī zinām, cik svarīgs un tuvs var būt tautastērps. Santu un Eviju tieši vēlme tikt pie sava tautastērpa pamudināja iesēsties stellēs. Tā, katru pavedienu izlaižot caur pirkstiem, ar mīlestību tiek darināts savs tautastērps.
AR MĪLESTĪBU PRET TAUTASTĒRPU. Izstādes dalībnieces (no kreisās): Anita Eglīte, Ieva Mežapuķe, Santa Brīvule un Maija Skuja.