Gleznotājs Jānis Kalmīte dzimis 1907. gada 2. martā Kauguru pagastā. Mācījies Valmieras skolā pie Aleksandra Petrova. 1935. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa figurālo meistardarbnīcu.
Jānis Kalmīte pameta Latviju 1944. gadā kopā ar sievu Alīdu un sešus mēnešus veco meitu Gunu, dodoties bēgļu gaitās, un nonāca Vācijas dienvidos. Tur Jānim Kalmītem beidzot izveidojās viņa «raksturīgā balss». Viņš sāka gleznot atmiņu skices par veco riju sava tēva lauku mājās. Šī tēma gleznotājam ātri kļuva ļoti tuva un bija galvenais motīvs un dzinējspēks viņa mākslā.
1950. gadā Jānis Kalmīte ar ģimeni ieceļoja ASV un apmetās uz dzīvi Minesotas pavalstī. Viņš turpināja gleznot dzimtenes atmiņu tēlus un kļuva par labi pazīstamu trimdas latviešu mākslinieku. Sarīkojis ap 100 personālizstāžu latviešu trimdas centros ASV, kā arī Stokholmā 1967. gadā.
1987. gadā Jāņa Kalmītes izstāde bija atvērta Sv. Sīmaņa baznīcā Valmierā. Mākslinieks Latvijā neatgriezās.
Jānis Kalmīte mūžībā devās 1996. gadā, un 1998. gadā Valmieras muzeja vadībā notika mākslinieka pārapbedīšana Valmieras Pilsētas kapos. Pēc mākslinieka nāves četrdesmit viņa gleznas, kā arī dažādi dokumenti ar viņa meitas – mākslinieces Leldes Kalmītes – gādību uzdāvināti Valmieras muzejam.
JĀNIS KALMĪTE.