Padomju laikos tieši līdzenais reljefs un auglīgās augsnes bija par iemeslu veikt plašu zemju meliorāciju, veidojot lielus tīrumus, ko racionālāk apstrādāt. Vēl joprojām, kā nu jau vēsturisks objekts ir saglabājies, no lieliem betona burtiem veidots uzraksts Nākotne, savulaik viens no bagātākajiem Latvijas kolhoziem ar augstu graudaugu ražību. Arī ekskursijas dienās, braucot pa dažādas nozīmes autoceļiem, visur bija redzami kviešu, miežu un kukurūzas lauki. Vēlāk esot Latvijas valsts dibinātāja Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās un piemiņas muzejā «Pikšas», lasām viņa teikto: «Zeme neprasa, kādā valodā arājs runā, zeme prasa, lai arājs to mīlētu.»
Vārdu Tērvete neatkarīgi no varas maiņām var uzskatīt par zīmolu. Ar prasmīgu cilvēku saimniekošanu agrāk, kad bija kolhozs, un tagad, kad ir agrofirma. Jau tuvojoties Tērvetei, bez zeltainajiem labības laukiem ir redzams milzīgais govkopības komplekss, protams, arī jūtams, un lielie zirgu staļļi un aploki. Kā kolhoza palīgnozare no 1971. gada tika izveidota alus ražotne, pie tam ar noteikumu, ka drīkst pārstrādāt tikai kolhoza tīrumos izaudzētos miežus un darbaspēks nedrīkst būt no tobrīd kolhozā strādājošiem cilvēkiem. Tagad alus ražošanā izmanto savos laukos izaudzētos miežus, bet apiņus ieved no Vācijas, kur saulītes vairāk. Tērvetes alum piešķirta valsts atzītā preču zīme «Kvalitatīvs produkts Latvija» jeb «Zaļā karotīte», savukārt iepriekšējā gadā starptautiskā konkursā «Baltic Beer Star» kvass «Tērvete Godu» saņēma sudraba medaļu. Jaunākais ražotnes produkts ir ūdens, kas tiek sūknēts no 60 m dziļuma. Pārliecina teiktais, ka Tērvete simbolizē Latvijas laukus, cieņu pret patiesām no senčiem mantotām vērtībām, ekoloģisko domāšanu un augstu kvalitāti, kā arī jaunais vizuālais noformējums produktiem ar saukli «No pašu zemes nācis»!
EKSKURSIJAS DALĪBNIEKU vārdā milzu paldies Valmieras pilsētas un starpnovadu izglītības darbinieku arodbiedrības arodorganizācijas priekšsēdētājai Zintai Irbei.