Ja raugās no ētiskā viedokļa, tad minētās sarunas (ja var ticēt to atreferējumam, kaut gan neticēt īpašu iemeslu nav) vairāk līdzinās nevis nopietnu politiķu, bet gan tādām kā kriminālo autoritāšu apspriedēm. Ir gan arī labā ziņa — «trīs A» lietotie izteikumi un epiteti uzskatāmi liecina, ka vismaz daži Latvijas politiķi un vismaz vienā ziņā no tautas nav distancējušies. Vai arī, ka viņi joprojām tur cieņā savas proletāriskās saknes — kā kuram labāk tīk. Tomēr kopaina, pieklājīgi izsakoties, ir visai drūma, jo uzskatāmi liecina, ko šādi ļaudis domā par valsti un tautu.
Otrs aspekts, protams, ir juridiskais. Lai kā daudziem arī gribētos saukt šo aizkulišu trijotni taisnās tiesas priekšā, pastāv pamatotas aizdomas, ka pierādīt kādas kriminālas darbības šajā gadījumā ir ļoti grūti. Pirkt, pārdot, bīdīt savus cilvēkus, vienoties par kādām darbībām utt. nav likuma pārkāpumi, lai cik neētiski arī būtu atsevišķi soļi un lai kādus vārdus lietotu lēmumu pieņēmēji.
Aizkulišu trijotne
Burtu izmērs