Šīs trīs municipālo līderu uzvaras ir sāpīgs pierādījums tam, kāda ir tiesu varas, prokuratūras, KNAB vai citu likumsargu patiesā autoritāte daudzu Latvijas pilsoņu prātos. Iestādēm tagad vajadzētu lauzīt galvu, kā savu labo slavu un sabiedrības uzticēšanos steigšus spēcināt. Kāpēc tā ir nodeldējusies, diemžēl ir pārāk skaidrs – Temīdas svari un zobens pārāk bieži kalpoja par politiskās cīņas ieročiem.
Izrādās, ka ne arests, ne izmeklēšana, ne celtās apsūdzības, ne pat piespriests sods nespēj uzveikt politiķa patiesu popularitāti un vēlētāju solidaritāti ar viņu. (Ogrēnieša Egila Helmaņa tiesu nepatikšanas, ko apcerēju 31. marta laikrakstā, tiek līdzsvarotas ar ļoti pārliecinošu, pat pārsteidzošu uzvaru, viņa vadītam sarakstam saņemot 38,32 procentus novadnieku balsu, 2593 plusi tika pašam notiesātajam.) Kaut gan Lemberga vai jūrmalnieka Gata Trukšņa viskarstākajiem piekritējiem ir skaidrs, ka viņi nav nekādi spodri baltie eņģeļi ar hromētiem nimbiem.