Protams, Jāņiem neatņemt līksmību, līgošanu, tas arī nav vajadzīgs, jo tam svētki domāti, un kur nu vēl tie, kas pārdzīvojuši dažādus laikus. Es tiešām nezinu, vai mūsdienās vairs iespējams svinēt tā, kā Blaumanis aprakstījis leģendārajās Skroderdienās Silmačos, vai tā kā padomju gados, kad neesot bijis sētas, kur kāda augsta mieta galā nedegtu riepa, iespējams, ugunskura vietā, bet līksmības tad neesot trūcis. To stāsta cilvēki, kuri jauni bijuši kolhozu laikā, kad Jāņi godināti pat stiprāk nekā agrāk un vēlāk, jo tas daļēji bijis arī aizliegtais auglis, atļaujoties uzvilkt tautiskos brunčus un pastāvēt plāniņa vidū.
Spēka lāses jāņuzālēs
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā.