Tam, ka šāda kustība ir visnotaļ svētīga un profilaktiski jēgpilna, piekritīs ikviens, kas kaut reizi ir izjutis to pretīgo sajūtu, kad tev, acīs skatoties, apgalvo vienu, bet faktiski dara pavisam ko citu. Tā kāda valmieriete redakcijā stāstīja par Valmieras tirgū piedzīvoto. Viņai ir pašai savs mazdārziņš, tajā izaug gandrīz vai viss ziemas krājumiem. Arī ķiploki! Diemžēl uz pavasari pēc garās ziemas un pretgripas pasākumiem tie mēdz aptrūkties. Nekas cits neatliek, kā meklēt papildinājumu pie citiem dārzkopjiem. Tā nonākusi tirgū. Apstaigājusi daudzos galdus, uz viena pamanījusi meklēto, izskatā ļoti līdzīgus savējiem, tiesa, jau ar nelieliem asniem. Prasījusi, vai vietējie, vai piedāvājumā atrodams arī kāds pavasara noskaņās vēl nesadīdzis. Pārdevēja apgalvojusi, ka viņa tirgojot tikai tepat audzēto un ka maišelī varot pameklēt arī vēl nesadīgušus tautas mediķus. Pukstēdama stenēdama tad nu rakusies pa somu zem letes, solot vēl labu labo mantu.
Vai tu jau atkrāpies?
Burtu izmērs