«Sprīdīša» radoši bagātajā mūžā iestudētas daudzas saviļņojošas izrādes, tomēr joprojām mīļākais no to varoņiem ir Annas Brigaderes mazais, ņiprais Sprīdītis ar salmu cepurīti galvā. Kad viņa vārdā nosauktais teātris 2008. gadā svinēja 50. dzimšanas dienu, uzvirmoja doma par jauniem Sprīdīša ceļiem. Un radās ideja paplašināt darbību tālāk par savas skolas robežām. Tā piedzima Latvijas mēroga festivāls, par kura devīzi nebija pat šaubu — «…un es iešu un iešu!». Pagājušās nedēļas nogalē Sprīdītis ieaicināja savus daudzos draugus jau 10. dzimšanas dienas ballītē.
Valsts izglītības satura centra vecākā referente Dace Jurka VISC vadītājas Agras Bērziņas vārdā daudziem pasniedza Pateicības rakstus un aicināja godāt festivālam uzticamos organizētājus un atbalstītājus — skolas kolektīvu un tās direktoru Uldi Jansonu, pirmo festivālu rīkotājkomandu, arī Vidzemes kultūras biedrības «Haritas» valdes priekšsēdētāju, projektu rakstītāju, viesturieti Solveigu Boicovu, visus, kuri katru pavasari iesaistās nu jau ļoti vērienīgā pasākuma sagatavošanā un norisē: «Paldies Valmierai, Viesturskolai, pilsētas pašvaldības domei un tās priekšsēdētājam Jānim Baikam, festivāla garīgajam tēvam Robertam Segliņam par atbalstu šim divu dienu izrāžu maratonam. Lai nākamie desmit gadi ir vēl raženāki un spilgtāki!»
LABĀKĀ IZRĀDE — Pavasara atmoda. Attēlā: radošā komanda — 1. rindā no labās režisori Inese Ramute un Roberts Segliņš. Kalvja Zaļaiskalna foto