Ja mēs Latviju gribam un par varītēm mēģinām pasniegt pārējai pasaulei kā zaļāko valsti, tad varbūt vajadzētu mūsu pašu izaudzinātos konkrētā inovatīvo piedāvājumu atlases konkursa un tamlīdzīgu sacensību ekspertus definēt kā pašus taisnākos starp līdzīgiem. Nu, tādus, kuri pat nemēģina savā darbībā pieļaut kaut mazāko kompromisu, kaut arī tādā veidā varētu no Eiropas Savienības lielās naudas lādes kādu papildu miljonu, varbūt pat desmitus miljonu — pavisam oficiālā kārtā, bez kādas tur burbuļu pūšanas — dabūt klāt. Paši savai valstij, Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai. Zinot, cik savtīgi galvenie lēmēji Briselē (eirokomisāra Junkera vietnieku Valdi Dombrovski vairāku iemeslu dēļ pie viņiem atļaušos nepieskaitīt) skatās uz Latvijā (ne)atbalstāmām nozarēm, cik ļoti rūpējas, lai maziņie no Baltijas jūras līča piekrastes ar savu produkciju nemaisītos pa kājām veco Rietumeiropas valstu lielajiem biznesa monstriem — kompānijām ar vārdu, taču varbūt ar nedaudz inercē aizgājušiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un ne tiem viedākajiem jaunās produkcijas piedāvājumiem, šāda lokālpatriotiska rīcība būtu tikai apsveicama. Taču Latvijā populārāks un biežāk lietots variants ir Sit savējos, lai svešie baidās!
Ļeņins joprojām dzīvs!
Burtu izmērs