Kopš 2014. gada 1. maija, beidzoties desmit gadus ilgam pārejas laikam, Latvijā lauksaimniecības zemes varēja iegādāties jebkurš ES pilsonis. Radās bažas, ka platības tiks strauji izpirktas gan milzīgu skandināvu agrouzņēmumu veidošanai, gan turpmākai spekulācijai — nākotnē spiežot vietējos zemniekus atpirkt tās par dārgu cenu.
«Ielūkojoties Latvijā reģistrēto 50 lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumu īpašnieku sarakstā, atrodam tajā gan zviedru pensiju fondus, gan zviedru un krievu bankas, gan dažādu valstu kokapstrādes uzņēmumus, kuri, kā zināms, ar lauksaimniecību nekad nav nodarbojušies un nenodarbosies,» pērn rakstīja «Latvijas Avīze» (13.06.2016.). «Cik lielas zemes platības īsti pieder ārzemniekiem, uz šo jautājumu ne Zemkopības ministrijā, ne Valsts zemes dienestā, ne kādā citā valsts pārvaldes iestādē nespēj atbildēt.» Zemnieku Saeima toreiz rēķināja, ka ārzemniekiem jau pieder 15 — 16 procenti Latvijas lauksaimniecības zemju (LETA, 20.07.2016.).