Sastāva ziņā tā kaut kā nenormāli līdzinās rokgrupai Age of Stones, taču Niks kā jau dziedātājs un pats runīgākais uzreiz uzsver: «Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas grupas ne tikai repertuāra ziņā, bet arī ārēji — kurš ir redzējis Eidžus solīdos kreklos un tauriņos, varbūt vienīgi uz simt gadu jubileju tā saposīsimies! No Eidžiem strikti norobežojamies un Džentlmeņos mēs spēlējam tikai kaverversijas, dažas palikušas nemainīgas vēl no deviņdesmito gadu beigām, kad mācījāmies vidusskolā un saucāmies Devīze. Kopš 9. decembra piecas dienas nedēļā strādājam, piektdien, sestdien — spēlējam, reti kura svētdiena bijusi brīva. Ir daudz darba, prieks sadarboties ar aģentūrām un apzināties, ka esam pieprasīti. Forši, ka varam arī kādu kapeiciņu nopelnīt, vienlaikus turot sevi muzikālā un instrumentālā formā. Nav jau tā, ka mēs baigi skrietu halturēt, manuprāt, skumīgākais, ka ir grupas, kuras katru nedēļas nogali riktīgi močī, bet bez iedvesmas, taču mēs spēlējam savam kaifam, kaverus taisām tādus, kas pašiem patīk. Un, redzot, kā cilvēki danco, jūtam, ka tas ir forši.»