Vēsti rakstīja, kapsulu ar tā laika liecībām piepildīja un tornī pie visu redzošā gaiļa uzstādīja vieni, bet nu to vaļā vēra pavisam citi, tādēļ simboliski Laika kapsula bija kā stafetes kociņš starp 20. un 21. gadsimta laika distances veicējiem. Sanākušo bariņā no gados jaunākajiem dzirdēju nievājošu repliku: «Nu raudzīsim, raudzīsim, ko tad mums pavēstīs tie komunisma cēlāji!»
Apzinoties laiku un sabiedrisko iekārtu, kad tas notika, neticami: vēstīts bija tik tiešām smalki un profesionāli, jo galvenais vēstnieks, izrādās, bija Valmierā populārais goda vīrs, vēsturnieks un cilvēks enciklopēdija — Laimonis Liepnieks. Varbūt tieši tādēļ Laika kapsulā nebija ne miņas no tolaik vienīgās vadošās PSKP, nekas arī neliecināja par tās kongresos nolemtajām piecgadēm, sociālistiskajām sacensībām un citiem tā laika murgainajiem izdomājumiem. Bija ar vēsturnieka skatu profesionāli atlasīti fakti un liecības par tā laika Valmieru un valmieriešiem. Cilvēcīgi un saprotami. Kādi uzņēmumi strādāja, kādus pakalpojumus sniedza, cik cilvēku pilsētā dzīvoja, cik piedzima un viņsaulē aizgāja. Kādas izrādes varēja noskatīties Valmieras teātrī, ko piedāvāja kinoteātris, kultūras nams, bibliotēkas, muzejs. Kādu naudu valmierieši turēja maciņos.
Laika kapsulā bija arī tā laika «Liesma». Tiesa, visai pieticīga, jo izdota tikai uz četrām lappusēm, toties ar… 15900 eksemplāru tirāžu. Tās dienas laikrakstā bija vairāki ziņu aģentūras LETA pārpublicējumi par notikumiem pasaulē un Latvijā, bet redakcijas žurnālisti vēstīja par vietējās tautas kontroles konstatētajiem pārkāpumiem vairākos uzņēmumos un kopsaimniecībās, bija lasāmi arī īsi apraksti par dažiem valmieriešiem. Neslēpšu: par kapsulā ievietoto «Liesmu» tādā sajūsmā kā par Laimoņa Liepnieka vēstījumu nebiju, tomēr atlika secināt: laikraksts bija atbilstošs tam laikam. Kā spogulis, kā atspulgs! Ne velti Laimonis to pievienoja citām laika liecībām. Zinot Laimoni Liepnieku arī kā daudzu interesantu vēsturisku pētījumu — publikāciju autoru «Liesmā» (gadiem ilgi!), var nojaust, kāpēc arī «Liesma» nokļuva Laika kapsulā.
Kādurīt, kad nācu uz darbu, pār Valmieru bagātīgi krāsojās saullēkts, krāsu spēlēs kā prožektoros izgaismojot arī Sv. Sīmaņa baznīcas torni. Tur blakus gailim rītausmā zaigoja jaunā Laika kapsula nākamajām paaudzēm. Lai arī vairs tikai ar 4000 eksemplāru tirāžu, toties 12 lappušu bieza, krāsaina un saturā nesalīdzināmi bagātāka kā mūsdienu Latvijas un Valmieras laika liecība tur atkal ir ievietota arī «Liesma». Lai arī ceļā uz 15000. laikraksta numuru daudzās mūsu abonentu mājās no paaudzes paaudzē turpinātos vēlme lokālo informāciju saņemt no vietējā laikraksta!