Tādēļ šoreiz sākšu ar domu: kas būtu Gauja bez varenajām priežu audzēm tās krastos? Turklāt vairākās vietās Gaujas krastos aug dižas priedes, kuras no nociršanas ir nosargājis aizsargjoslu likums.
Varam vien priecāties, ka arī Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas vairāk nekā 450 meža hektāros aptuveni 70 procentu ir priežu meži. Kad nu priede kļuvusi par Gada koku, domājams, arī mēs vēl rūpīgāk izvērtēsim priežu vietu pilsētas parkos un piepilsētas mežos.
Mums galvenokārt ir dabiski veidojušās priežu audzes, kuru vecums pārsvarā ir no 60 līdz pat 200 gadiem. Arī meža augšanas tipi pilsētas apkaimē ir dažādi — vēris, damaksnis, lānis un vēl citi. Pilsētas teritorijā koku nociršana kailcirtēs ir aizliegta. Pēc apstiprināta teritoriālā plānojuma, ja tas tiešām nepieciešams pilsētas apsaimniekošanai, var būt tikai koku nociršana atmežošanas cirtē, ainavu cirtē. Taču Valmieras apkaimes priedes prasa arī to veselības izvērtēšanu, jo atsevišķās vietās nevar nepamanīt priedes sveķu vēzi, ko izraisa galvenokārt rūsas sēne. Tas pārsvarā ir uz galotnes zariem vai galotnes stumbra daļas, kur veidojas melna, sveķojoša brūce. Priedes galotne pēc tam nokalst. Daudziem kokiem šī melnā galotnes daļa gan ir pārklāta ar sveķiem un koks turpina augt.
VIENA NO APZINĀTAJĀM. Arī šī dižpriede Kaugurvērī gaida īpašo apzīmējumu — balto ozollapu.