Tāda citu atkritumu laukumu «apdāvināšana» ar pilsētā kaut kur citur vai pat tuvējā novada kādā dzīvoklī mūžu nokalpojušām mēbelēm tiešām ir bezkaunība. Taču zaļāk, arī par Valmieras apkaimes mežu tīrību padomājot, gandrīz vai jāsecina, ka vismaz nedaudz godīgāk ir ar dīvānu vai kožu saēstu polsterētu krēslu «apdāvināt» kādu no atkritumu laukumiem, nevis mežus.
Pirms dažiem gadiem jau šķita, ka dīvānu, matraču, skapju un plauktu, būvgružu un citas savu mūžu nokalpojušas mantības izvešana uz mežiem ir apsīkusi. Nu tā bezkaunīgi atkal vairojas. Vai nu valmierieši bagātāki (var atļauties jaunas mēbeles pirkt), vai arī skopāki kļuvuši, bet kaut kas labi vairs nav. Kā mēdz teikt, par brīvu mūsdienās vairs ir vien siers peļu slazdā.