Jāteic, ka formāli to visu – no citas vietas mūsu pilsētā – tovakar dabūjām. Tiesa, paģērētā cena nedaudz lika savilkt degunu urskulī, tomēr gluži no kādreizējā Valmieras kāpostnieka jau šie Cēzara salāti nenāca, un ja vēl tā kārtīgi varēs dūšu piesiet…
Salātu vedējs no gatavošanas vietas bija atpakaļ pavisam ātri, balansējot uz pirkstu galiem trīs standarta plastikas šālītes ar vākiem. No skata manta gandrīz bez svara! Pārsteigums nespēja rimties arī tad, kad vedums bija atvākots un dakšiņas sameklētas. Adekvātā apjomā laikam bija vien abas grauzdētās baltmaizes šķēlītes mazajā vannītē, kamēr lielajā… Latviešiem ir tāds teiciens par mazuma piegaršu, šeit – to sakām trīsbalsīgi un pilnīgi noteikti – bija MAZUMA GARŠA. Lai neteiktu vairāk. Vedējs sodījās, ka neesot uz vietas parāvis vāciņu vaļā, to mazo trīsvietīgo atblāzmiņu no Cēzara salātu porcijas viņš būtu darinātājiem atstājis bez vārda runas!