Bieži vien depresija ir sekas svarīgam un ļoti emocionālam dzīves notikumam – tuva cilvēka zaudējums, šķiršanās, bērna piedzimšana, pat kāzas. Taču nereti liekas, ka precīzi nemaz to vienu notikumu identificēt nevar, bet tikai daudz, daudz visādu sīku likstu ilgākā laika posmā. Šīs mazās lietas krājas un mēdz uzsprāgt tieši rudenī – aukstais, pelēcīgais laiks, pieaugusī darba slodze, stress…
Lielāko daļu laika savā evolūcijas ceļā cilvēks ir dzīvojis primitīvā vidē, kur uz katra soļa draudēja fiziskas briesmas dzīvībai un veselībai – niknu zvēru uzbrukumi, nelabvēlīgi laika apstākļi, ienaidnieki no blakus cilts. Kad uzbrūk vilks vai tīģeris, nav laika filozofēt: ja gribi izdzīvot, jāreaģē zibenīgi. Mūsu organismā zibenīgu reakciju provocē tieši stress, kuram pateicoties esam izdzīvojuši līdz mūsdienām. Visizplatītākie stresa reakcijas veidi ir cīņa, bēgšana un sastingšana. Taču ar depresiju visvairāk ir saistīta tieši sastingšana. Tā izpaužas kā enerģijas trūkums, bezspēcības un bezpalīdzības izjūta, vēlme paslēpties vai noslēgties. Ja netiekam ar to galā, attīstās depresija. Taču par laimi depresiju var pārvarēt – strādājot ar savām domām un aktīvi kustoties.
Stresa reakciju pamatā ir nevis ārējie apstākļi, bet gan veids, kā skatāmies uz situāciju vai dzīvi kopumā. Ikvienā situācijā sev jautājam: vai man draud briesmas? Un, ja draud, zibenīgi un automātiski atbildam: es izgāzīšos… ko viņi nodomās… man nepadodas… neesmu pietiekami labs… Depresijas gadījumā dominē tumšās krāsas. Šādas domas nav racionālas, tās nepalīdz. Ja negribas justies nomākti, vērts mainīt domāšanas veidu – uz realitātei piemērotāku. Jāsaka stop sevis bāršanai, vainošanai, jāmēģina rast atbildi, kas jādara, un jāizvairās no negatīvu notikumu vispārināšanas, nevajag aizmirst arī par savu sasniegumu novērtēšanu.
Kusties! Fiziskas aktivitātes ir dabisks prieka hormonu atraisītājs ķermenī, tāpēc par spīti depresīvai nomāktībai – jākustas. Pašsajūtas uzlabošanai – vismaz trīsreiz nedēļā, vismaz pa pusstundai fiziskā aktivitātē, kas patīk un interesē!
Der uzrakstīt visas lietas, darbības, kas sagādā prieku: divās daļās. Pirmajā atslābinošais, mierīgais: vanna, aromterapija, sveces, gleznas, daiļliteratūra, otrajā – spirdzinošas aktivitātes: skriešana, vingrošana, pat mājas tīrīšana, kas prasa lielāku ķermeņa un prāta aktivitāti.
Veltot vairāk laika patīkamajam, mazāk laika paliks negatīvām emocijām. Līdzīgi kā muskuļus, mēs varam trenēt arī savu spēju koncentrēt uzmanību. Ietrenējoties pievērst uzmanību un meklēt pozitīvas aktivitātes, tās vairāk atradīsi, rezultātā vieglāk pārvarēsi rudens depresiju vai vispār nesaskarsies ar to.