Nekādā ziņā nav pieļaujams, ka valstij nelojāls pedagogs komunicē ar skolēniem, kuru vēl ideoloģiski nestabilos prātus viegli var ietekmēt un pakļaut pārliecināts un atraktīvs viedokļa paudējs.
Viens ir aģitēt skolēnus uz svešas valsts militāriem vai ideoloģiskiem pasākumiem vai slavināt citu valstu politiskos režīmus un to uzskatus. Ļoti svarīgs ir arī skolotāja personīgais piemērs, kurā nebūt nav vajadzīgs vārdiski pateiktais, to atspoguļo arī personas būtība. Vai drīkst skolā strādāt cilvēks, kurš «no darba brīvajā laikā» piedalījās 9. maija manifestācijā? Un šeit nevar atrunāties ar fašisma sagrāves svinēšanu, jo visā pasaulē tā tiek atzīmēta dienu agrāk – 8. maijā, bet 9. maijs ir tikai PSRS armijas uzvaras svētki. Vai šāda persona spēj adekvāti skaidrot Latvijas vēsturi un valstī notiekošos procesus?