«Viss sākās 2006. gadā kādā plenērā kā spēle, un tā mēs spēlējamies jau 10 gadus,» radošās apvienības rašanos atcerējās Ilze Griezāne. «Nopietni strādājam, nenopietni dzīvojam vai arī otrādi, kā nu katrreiz savijas. Katru gadu mums notiek vairākas izstādes, piedalāmies vairākos plenēros. Mūs apvieno tas, ka esam beigušas vienu skolu — Rēzeknes mākslas vidusskolu, pēc tam Latvijas Mākslas akadēmiju. Mēs neesam kursa biedrenes, bet dzīves uztvere un varbūt arī gleznošanas maniere ir tas vienojošais elements. Tagad jau tā pavisam nopietni turamies kopā.»
Agra Rītiņa: «Satikties, aizmirst raizes un atstāt drusciņ nost ikdienu, darbu, mājas un tad būt cita citai par psihologu, jo mēs varam arī parunāt. Un tiešām, pēdējos trīs gados satiekoties, velkam ārā blociņus un dienas nogalē, tad, kad izrunājam tēmu, saliekam pa punktiem, ko mēs šoreiz darīsim. Un tad kādā brīdī saprotam, ka tas notikums, tas virpulis attīstās. Tajā brīdī, kad tu esi ar audeklu, ar krāsām, ar savām sajūtām un domām, kad esi ieraudzījis kādu ainavas motīvu vai stāstu, kurš iegūlies tavās atmiņās, vīzijā, redzējumā, tad tu atkal esi viens, nosmērējies ar krāsām, bet pēc šīs gleznas, kura tapusi un tev pašam patīk, tu vari tajā ieiet un atkal izkāpt no šī procesa, iestājas svētku sajūta, tu esi laimīgs un sevi apskaud, ka tev ir tāda iespēja — būt laimīgam pēc padarīta darba.»
AUTORES. No kreisās: Ilze Griezāne, Vēsma Ušpele un Agra Rītiņa. Ārijas Romanovskas foto