Zinu. Bijis pat agrāk nekā Valmierā. Abi kori 1952. gada 4. jūlijā, kad Valmieras korim nav vēl pat divarpus mēnešu, bet dziedātāju jau ap 20, Valmierā piedalās rajona pašdarbības skatē. Par uzvarētājiem atzīst Elmāra Vikmaņa vadītos valmieriešus. 20. jūlijā abi vīru kori ir kopkoncertā Valmieras estrādē. Vēlāk daudz lielāku atzinību gūst Rencēnu prāģeri skatā un ļoti latviskajā mūzikā. Kā liecina saruna ar viņiem Nu paliec sveiks, mans balodīt… mūsu avīzē 1994. gada 30. decembrī, viņi muzicējuši gan Pētera Lūča teātra uzvedumos Dzimtene un Bandava, gan Latvijas Televīzijā, Radio un Operā, ļoti dažādos notikumos, nav spēlējuši tikai laulības šķiršanu prāvās un bērēs…
Valmieras estrāde 1943. gadā uzcelta Vidzemes dziesmu svētkiem. Tie skan arī nākamajā gadā. Kara laikā. Tāpēc koros maz vīriešu. Estrāde, vairākas reizes gan citviet plānota, 2018. gadā varēs svinēt 75 gadu jubileju.
Bet mūspusē ir vīru koris –– uz visiem laikiem ierakstīts Latvijas kultūras vēsturē: Pētera Hincenberga vadītais Mazsalacas vīru koris, uzvarētājs I Vispārējos Dziesmu svētkos 1873. gadā. Pēc Otrā pasaules kara Mazsalacā bija vairāki mēģinājumi atjaunot vīru kori. Lai to veicinātu, 1978. gada 19. oktobrī Mazsalacas mežrūpnieku klubā ieradās ne tikai Valmieras vīru koris, bet arī rajona kultūras vadība. Jautrs vakars. Taču ieradušies tikai 7 dziedāt griboši mazsalacieši. Koris tā arī nerodas. (Bet Valmieras vīru kori taču sākuši 7 vīri!) Mazsalacā daudzus gadus skan mežrūpnieku vīru ansamblis, būtisks pamats kādreiz skaitliski varenajam Meža darbinieku vīru korim Silvicola. Tas dibināts 1980. gadā, pamatā –– mežrūpniecības darbinieku vokālie ansambļi. Zīmīgi, ka tā pirmais koncerts notiek Mazsalacā. (Un dažviet rakstīts, ka tas ir Mazsalacas novada vīru koris!)