Var daudz spriest par to, kas bija pasaules kara cēloņi, kuras valstis tajā vainīgas un kādā mērā vainīgas. Kara priekšvakarā – 1939. gada 23. augustā – Vācijas un PSRS ārlietu ministri parakstīja savstarpēju neuzbrukšanas līgumu, kura slepenajos papildprotokolos sadalīja ietekmes sfēras Eiropā. Tas, ka slepenā diplomātija formāli bija aizliegta, nevienu īpaši neuztrauca. Atlika tikai aizdomāties, jo tolaik Vācijai un PSRS nebija savstarpējās sauszemes robežas, tātad uzbrukums pat tīri tehniski nebija diez ko iespējams.
Arī slepeno protokolu saturs pēc būtības bija slepens tikai dažas dienas. Var tikai apbrīnot tā laika Latvijas diplomātus, kuri centās noskaidrot patiesību gan pie PSRS, gan Vācijas sūtņiem Polijā. Un nav jābūt ekstrasensam, lai izdomātu, ko viņiem atbildēja.