— Viss sākās ar nometni Priekuļu vidusskolā. Cēlāmies astoņos, mēģinājām, ieturējām brokastis, atkal mēģinājām, pēc pusdienām — vēlreiz pie instrumentiem, bet brīvajā laikā spēlējām volejbolu, futbolu. Iepazinu jaunus draugus, jo šogad vairāk nekā puse bija pēc konkursa rezultātiem jaunuzņemtie mūziķi, no veterāniem bijām vien kādi pieci seši, tāpēc šogad, lai labāk saspēlētos, vairāk mēģinājām instrumentu grupās, jo iestudējām diezgan nopietnu programmu — Deivida Masļankas Give Us this day (Dod mums šo dienu). Šis bija repertuāra galvenais skaņdarbs. Šoreiz gatavojāmies nevis konkursam, bet festivālam, tūrei ar vairākiem koncertiem. Pirms izbraukšanas Priekuļos spēlējām tradicionālo koncertu vecākiem un gādīgajām saimniecēm, kā arī divus koncertus Rožu laukumā Cēsu 810 gadu jubilejā.
Braucām vienstāva autobusā caur Poliju, Slovākiju, kur nopirkām suvenīrus. Dzīvojām Ungārijas pilsētiņā Mako, kur koncertējām brīvā dabā, braucām uz Segedu, kur spēlējām pilsētas akvaparkā. Atskaņojām galvenokārt vieglo mūziku, kā, piemēram, New York, New York, Jautrās atraitnes valsi, Mamma mia, kā arī spēlējām pavadījumu latviešu deju kolektīvam Virši.