Interesantāks tomēr ir jautājums par to, kas finansē un/vai gatavojas finansēt šādu cirku. Ekstrēmi populistiskas partijas – tādas, kuras līderi nodarbojas galvenokārt ar skandalēšanu un kurai pat nav īstas politiskās platformas, – programma sastāv galvenokārt no vēstījuma, ka viss ir slikti, bet tās pārstāvju ievēlēšanas gadījumā viss kļūs labi, vienmēr tiek veidotas nevis vienkārši tāpat, bet ar kādu konkrētu mērķi. Visbiežāk, protams, tiek cerēts vai nu uz nokļūšanu pie varas, izmantojot vēlētāju neapmierinātību ar esošo lietu kārtību, vai arī uz tā dēvēto zelta akciju – situāciju, kad bez 6 – 7 Saeimā caur adatas aci ielīdušo populistu balsīm nav iespējama koalīcijas izveide, jo starp lielajām partijām pastāv nepārvaramas pretrunas.
Tiesa, pašlaik nekas neliecina, ka Kaimiņa partija varētu cerēt uz kaut cik nopietnu pārstāvniecību Saeimā vai ka pārskatāmā nākotnē Saeimā varētu izveidoties vietu sadalījums ar zelta akciju, un jādomā, ka to lieliski apzinās arī jauntapušās partijas sponsori.