Diemžēl šai dziļi ielaistajai vainai nav ātri lietojamu atrisinājumu, turklāt pašiem likumdevējiem un partijām trūkst vēlēšanās jebko mainīt. Kuram gribas atteikties no ierastās rutīnas, uzkraut sev papildu darba un atbildības nastu? Saeimas deputātiem sen šķiet pilnīgi normāli, ka ceturtdienās parlamenta sēdes reizēm ilgst labi ja stundu, ātri izbeidzoties likumprojektu apspriešanai bez liekām debatēm, — ir tik patīkami tikt ātrāk projām no Jēkaba ielas, lai dotos tikties ar vēlētājiem.
Parlaments ne tikai nespēj pats pilnībā izstrādāt likumu projektus, tas pat nespēj (vai nevēlas?) rūpīgi izvērtēt projektus, kas tiek izstrādāti ministrijās. Tāpēc Latvijā likumdošana sen jau ir gandrīz pilnībā nodota ministru un ierēdņu rokās, Saeimai darbojoties vien kā izpildvarai padevīgai nobalsošanas mašīnai un diemžēl pilnīgi pelnīti laupot sev autoritāti sabiedrībā.