Slikti gan, ka govij nav stopkrāna

Arī mūsu zemkopības ministrs ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdēs vairākkārt ir uzsvēris, ka līdzšinējais Eiropas Komisijas un ES atbalsts grūtībās nonākušajām Latvijas piena un  cūkgaļas ražošanas nozarēm ir bijis nepietiekams. Runas un sarunas visdažādākajos līmeņos turpinās, bet reāla laukos taustāma risinājuma diemžēl kā nav, tā nav. Laukos nākas dzirdēt ES adresētus pārmetumus par to, ka tur joprojām īsti nesaprot, ka Baltijas piena lopkopji ir krietni sliktākā pozīcijā salīdzinājumā ar kolēģiem citās ES valstīs. Pirmkārt tādēļ, ka Baltijas zemnieki joprojām saņem mazākos tiešmaksājumu atbalstus pretstatā citiem ES lauksaimniekiem, nākamais ne mazāk svarīgais pasliktinājums ir embargo. Jā, arī citi ES piena ražotāji pēc piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanas pašlaik cieš zaudējumus no piena pārprodukcijas ES, bet baltiešiem tam klāt vēl nākuši zaudējumi pēc Krievijas embargo. Laukos nākas dzirdēt arī mūsu pašu valdībai un Zemkopības ministrijai adresētus pārmetumus par to, ka pārāk maza ir palīdzība jaunu pasaules tirgu atrašanā un to kontaktu veicināšanā piena pārstrādei. Kamēr nav tirgus, nav aprites, bet stagnācija, kā zināms, ne uz ko labu neved.