Dārga guvernante palaidnīgam bērnelim

Šis nav tas gadījums, kad mūsu premjers, gluži kā Ķencis Mērnieku laikos, varētu doties ar sviesta muciņu pie Gurijas kunga uz OECD galveno mītni Parīzē, lai izlūgtos labvēlīgu attieksmi pret jauno kandidātvalsti. Jo tieši uz visādiem šmuguļiem visdažādākajās valsts pārvaldes un uzraudzības jomās Latvijai aizrādījuši OECD eksperti, liekot pēc iespējas ātrāk tikt galā ar šiem mājas darbiem. Un vēl pavisam nesen visi Latvijā par piestiķēšanos OECD atbildīgie tekalēja ar sērīgi noļukušām austiņām… Pirms mēneša ārlietu ministrs Rinkēvičs, publiski izsakot bažas par Latvijas uzņemšanu OECD jau šogad 1. jūnijā paredzētajā organizācijas ministru padomes sanāksmē, atzina, ka «mēs labi apzināmies, kas mums ir jāizdara. Turklāt man ļoti negribētos radīt iespaidu, ka mēs atkal kaut ko, kaut kā darām tikai tāpēc, ka šoreiz Parīzē diktē. Gan finanšu sektora, gan korupcijas jomas jautājumu sakārtošana, gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošana ir mūsu pašu interesēs.» Izrādās, ja ļoti gribam, tad varam.