Oda reformām un to īstenotājiem

Brīdinu, ka, izmantojot iespēju paklusēt, varam tikt pārprasti, jo kāds noteikti gribēs vilkt paralēles ar aizgājējiem, par kuriem, kā zināms, tikai labu vai neko. Taču šobrīd pat aklai vistai redzams, ka neviens nekur aiziet negrasās. Galu galā, kamēr Baltijā modernākais (nešaubos, ka tāds tas būs) cietums Liepājā vēl nav uzbūvēts, būtu aplam neapdomīgi un riskanti publiskā vietā liecinieku klātbūtnē nosaukt kādu no šīs valsts varenajiem par muļķi vai galīgu dulburi. Lai arī norma par valsts noslēpuma izpaušanu tā kā esot no likumprojekta izslēgta, šādus izteikumus apķērīgs advokāts bez kavēšanās pasniegs kā ņirgāšanos par valsts amatpersonu sevišķi cietsirdīgā formā, par ko vainīgais nekavējoties iekaļams roku un kāju dzelžos pāraudzināšanai īpaši stingra režīma ieslodzījuma vietā. Ar revolucionārajiem Lindermanu, Giļmanu un Girsu, kam dikti rūp Latgales autonomija, gan tik vienkārši nevarēs – jebkuru izpausmju ierobežojuma gadījumā Eiropa un visa progresīvā cilvēce uz pieminēto biedrīšu vaimanām reaģēs ļoti jūtīgi, kvalificējot likumsargu rīcību kā apzinātu genocīdu ar holokausta atdzimšanas draudiem.