Par jauno pieņemto izaicinājumu uzņemties kultūras nama vadību Ilona ir atturīga: «Kā Saviešu vadītāja visu laiku tuvumā biju, citādi nevar būt, bet jauni izaicinājumi jau tāpēc ir, lai ietu uz priekšu, pārbaudītu sevi, apliecinātu, varbūt atklātu sevī ko jaunu.» Tālākās kultūras nama lietās, kur viņa tikusi iemesta — strādāja, protams, kopā ar pieredzējušu darba grupu — un pirmās ugunskristības izgājusi Kokmuižas svētkos, Ilona pagaidām neielaiž. «Atliksim tomēr uz vēlāku laiku…»
Par dejošanu, koncertiem — cita runa!
Viņas specialitāte taču ir tautas deja. Kur tas laiks, kad Ilona, spilgta Gaujas dejotāja, uz lielās skatuves izveda Mazsalacas Velniņus, jauniešus, kas, izvēloties kolektīva nosaukumu, precīzi tajā iekodēja kolektīva raksturu, dejotgribu un azartu. Šī satikšanās bija liktenīga, jo Velniņiem bija vajadzīga tieši tāda vadītāja kā Ilona — dzīvesuztverē tikpat jauna, savu reizi nebēdnīga, savu nopietna un stingra, kas dejā spēj dzirksteļot un radīt svētkus. Un viņai nebija grūti ar autobusu regulāri vizināties uz Mazsalacu un atpakaļ uz Valmieru, jo tautas deja ir viņas dzīve.
ILONAS MIGLAS dzīve ir deja, viņas Savieši. Jaunu pienākumu dēļ Gaujā šogad paņemta pauze, bet vairāk nekā skaidrs — atgriezīsies. Jo arī pašai dejot viņai ļoti patīk. Cēlās, iznesīgās latviešu dejas, un tikpat dzīvi viņa izjūt draiskos, temperamentīgos un dažādu gadsimtu deju rakstus. Foto no pers. albuma