Tāds iespaids, ka mīļā miera labad katrai no varas partijām atvēlētajās jomās ļauts pasaku teikšanā izpausties uz pilnu klapi, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka valdību deklarācijas tiek sacerētas, izpatīkot visām sabiedrības grupām ar solījumiem palielināt algas un indeksēt pensijas, nodrošināt medicīnisko aprūpi, sakārtot izglītības sistēmu utt., utjpr. – lai pēc kārtējā Ministru kabineta apstiprināšanas tiktu aizmirstas.
Kurš gan spēs atcerēties un līdz galam izprast sadaļas Tautsaimniecības stiprināšana 1. punktu: panāksim lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu Latvijā, aktivizējot un koordinējot publiskās pārvaldes darbību labvēlīgas investīciju vides veidošanā un investīciju piesaistē. Labi vēl, ka starp šādām nenoteiktām un izplūdušām penterēm 8. punktā atrodams arī kas konkrētāks: sniegsim stratēģisku atbalstu eksportētājiem, kas nodrošina no Latvijas dabas resursiem ražoto produktu eksportu uz lielākajiem pasaules tirgiem, koncentrējot uzmanību uz produktu grupām, kuras tiek ražotas ar augstāku pievienoto vērtību. Uzreiz iedomājos, ka šāds solījums, ja vien tas nepaliks deklaratīvā līmenī un tiks pildīts, varētu iepriecināt