Speciālisti savu izvēli pamato ar to, ka par šo dienas gaismā reti pamanāmo lielāko sermuļu dzimtas dzīvnieku vairums iedzīvotājiem zināšanas ir ļoti minimālas. Turklāt āpsis esot viens no izteiksmīgākajiem tēliem bērnu bilžu grāmatās un, par viņu stāstot, muzeja darbinieki cer ieinteresēt bērnus vērīgāk ielūkoties visā dabā.
Maz traucētie tūkstoši
Par āpšu reālo skaitu Latvijā šobrīd pat precīzi ziņu neesot, stāsta Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns. Pēdējos skaitījumos konstatēti apmēram 13 800 āpši, no kuriem Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā varot būt ap 1000. Mednieku pārskati rāda, ka 2014. gadā valstī no šī tomēr palielā skaita nomedīti nedaudz vairāk par 700, bet Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā vien 40 āpši. Viņš atgādina: «Āpšus drīkst medīt no 1. augusta līdz medību sezonas beigām, 31. martam. Medniekiem, kuri āpšus medī, atrokot alas, ir prasība tās pēc tam aizbērt, lai alās (tās dažviet ir pat 10 metru dziļumā) palikušie āpši ejas atkal var atjaunot. Medniekiem gan sevišķa interese par āpšiem nav. Vienīgi tiem, kuri par mūžsenu tautas medicīnas līdzekli uzskata āpšu taukus. Zinātnieki gan tajos neko īpašu neesot atklājuši, Taču šie tauki pret kaitēm palīdz vispirms tiem, kas ļoti tic, ka tie palīdz.»
ČĀPOTĀJS. Āpsis dodas savās gaitās.