Atceroties simpoziju
No 11. līdz 15. janvārim paralēli mācību sākumam notika starptautiskais Nordplus Junior projekts. Esam jau tādos piedalījušies, taču šoreiz paši bijām organizatori un atbildīgie par to, lai izdotos. Aicinājām lietuviešus un igauņus, uzrunājām arī somus, diemžēl viņi nedēļu nokavēja pieteikšanos, un arī norvēģus, kuri teica — šoreiz ne. Tad būtu vēl interesantāk uzzināt ko vairāk par ārvalstu pieredzi, bet arī tas, ko stāstīja Lietuvas pārstāvji par kopējo un atšķirīgo, atklāja, ka Šauļos dara tā, Paņevežā — jau citādi, savukārt ciemiņi no Tartu stāstīja tieši par to, kā panākt, lai bērns, uzsākot instrumenta (saksofons, mežrags) spēli, būtu maksimāli atbrīvots, nevis savilcies. To savā meistarklasē demonstrēja arī Tartu MS direktors Kaido Otsings, spēlējot mežragu un vienlaikus gandrīz kā dejodams pats kājas cilājot. Bija arī interesanti mūsējie — Ritma Pētersone rādīja meistarklasi pianistiem, demonstrējot, kas tiek darīts vienlaikus ar vairākiem audzēkņiem, lai būtu priekšstats, kas tur notiek, un arī bija liela atsaucība. Vēl Zane Grosa no Nacionālās bibliotēkas stāstīja par NB iespējām, ko tur var dabūt, un pērnā gada mācību daļas vadītāja Valmieras MS Lāsma Meldere-Šestakova — tieši par seno mūziku. Visas tās dienas bija piepildītas: no rīta lekcijas, pēcpusdienās — meistarklases, pēc kurām vēl rīkojām diskusijas un pārrunas, dažreiz pat pastrīdoties, kura no apmācības metodikām progresīvāka. Arī es uzzināju daudz ko tādu, ko varētu skolas darbā pamainīt. Tā ka šis Lāsmas Melderes- Šestakovas uzrakstītais un manas tagadējās vietnieces izglītības jomā Elitas Zviedrānes realizētais Nordplus projekts daudz ko deva.
PIANISTU ŽŪRIJA. No kreisās Gunta Boža, profesors Juris Kalnciems un Jekaterina Rostovceva no Tallinas Mūzikas vidusskolas. Anta Lūsas foto