Veido jaunu kārtību kroplā sistēmā

Pirms diviem gadiem Labklājības ministrija izplatīja ziņu, ka četru gadu laikā īstenos būtiskas pārmaiņas adoptētāju, audžuģimeņu un aizbildņu atbalsta sistēmā, lai pēc iespējas vairāk bērnu nodrošinātu iespēju dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Laiks ir pusceļā, bet labās ieceres mērāmas atslēgvārdos: plānots, virzāmies, veicināsim. Būtībā notikusi iestrēgšana un solītā neizpilde.
Pāris piemēru no plānotā: no 2015. gada palielināt pabalstu aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu. Pabalsts nav mainījies ne par centu. Bija laba doma, ka adoptētāji beidzot pielīdzināmi jaunajiem vecākiem, un, paņemot bērnu līdz astoņu gadu vecumam pirms-adopcijas aprūpē, vismaz pusgadu jaunajiem vecākiem pienāktos pabalsts 70% apmērā no potenciālā adoptētāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ir janvāris, nekas tamlīdzīgs nenotiek.
Jau toreiz bija atruna, ka visas pārmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski, jo budžets ierobežots. Taču cik miljoni pa šo laiku nav vējā izmesti?
Šajās dienās Labklājības ministrijas pārstāvji kārtējo reizi dosies uz Ženēvu, uz ANO sesiju, kurā informēs par Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā. Cik patiesi būs ierēdņi šajās sarunās? Ir pilnīgi skaidrs: kā vienus, tā otrus apmierina dokumentu kalni, kas tiks likti priekšā. Tajos ierakstīta reforma pēc reformas, kuru mērķis būtībā ir ieviest jaunu sistēmu esošajā sistēmā, kas neatgriezeniski kropļo bērnu dzīvi.
Pirms gadiem pieciem ANO pārstāvji bija ieradušies Latvijā un bezgala  sašutuši par to, ka pie mums zīdaiņus liek bērnunamos, lai aug, un, sasniedzot divu gadu vecumu, mazos pārvieto uz pašvaldību pārziņā esošām līdzīga tipa iestādēm. Pēc ANO kritikas reizi pa reizei ierunājās Tiesībsargs, analizējot sistēmu un atskāršot, ka tā ir tizla un neatbalstāma arī finanšu plūsmas dēļ. Taču viss bijis un palicis kā vāra bērna šļupsti.