Par džudo
Džudo ir austrumu cīņas māksla, kas cēlusies no japāņu tuvcīņas mākslas džiu-džitsu. Savukārt japāņu džiu-džitsu ir samuraju cīņas māksla, ko viņi izmantoja kaujas laukā tuvcīņā, kad pazaudēja zobenu, vai kad cīņa nonāca līdz tuvcīņai. Šis cīņas sporta veids no citiem atšķiras ar to, ka nav sitiena tehnikas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka samurajiem bija smagas bruņas, un viņi saprata, ka tuvcīņā ir veltīgi sist, jo tam nav efekta. Daudz efektīvāk ir savu pretinieku ar visām bruņām celt gaisā un mest pret zemi, izmantojot dažādus laušanas paņēmienus, arī žņaudzot. Izklausās ļoti brutāli, un tolaik tas tā arī bija.
Tad vīrs, kura bilde būs redzama jebkurā džudo zālē, profesors un sporta pedagogs Džigoro Kano apvienoja vairākus džiu-džitsu novirzienus, paņemot no džiu-džitsu tehnikas visu labāko un atmetot bīstamos paņēmienus. Tādā veidā viņš izveidoja džudo – sporta veidu, ko var mācīt bērniem skolās, un līdz pat mūsdienām Japānā un Francijā džudo ir obligāts mācību priekšmets gan zēniem, gan meitenēm. Latvijā džudo ir iekļauts «Sporto visa klase» programmā, pats esmu arī sporta skolotājs un reizi nedēļā mācu trijām klasēm džudo.
INTERESE PAR DŽUDO ir liela. Foto no Vidzemes džudo skolas «Valmiera» arhīva