Rodas iespaids, ka vienīgā un neatliekami risināmā problēma, ko Latvijai var radīt «breksits», valdībai saistās ar mūsu ekonomisko emigrantu tiesībām palikt Apvienotajā Karalistē. Nekas cits, šķiet, patlaban valsts amatpersonas neinteresē. Māris Kučinskis Briselē pat izspiedis no britu (eks-)premjera solījumu nepieļaut viesstrādnieku diskrimināciju. Droši vien tautieši, kuri ārzemēs dzīvo jau ilgi, tik karstu mīlestību ironiski salīdzina ar kādreizējiem seniem laikiem, kad vēstniecību darbiniekiem viņi bija nepatriotiski laimes meklētāji, valsts apkaunotāji un bargi atraidāms apgrūtinājums «valsts diplomātijas kapacitātei».
Protams, šīs rosības rezultātā Eiropā un pašu mājās tikai nostiprinās pārliecība, ka Latvijas galvenā un varbūt pat vienīgā eksportprece ir lētas darba rokas. Labāk būtu tautiešu sargātājiem apvaldīt savu pārcentību – arī tāpēc, ka viss valdības tagadējais entuziasms rada pamatotu greizsirdību Latvijas sabiedrībā un kļūst gluži vai par ekonomiskās migrācijas reklāmas kampaņu.