Tas sakāms arī par Raiskuma pagastā ar slaidumu ievērību pelnījušo Gailonu kadiķi. Nesen radās iespēja līdz tam aizkļūt. Lai gan tā atrašanās vieta ar aplūkojama objekta zīmi ir ielikta ne vienā vien kartē, norādes uz šo, dažiem varbūt maz vērā ņemamu kociņu Stalbes – Cēsu ceļa malā pat nemanījām. Tomēr atradām. Vispirms mājas, no kurām dižais kadiķis savu īpašvārdu ieguvis, satikām arī to saimnieku Gintu Bērziņu. No viņa tad nu gan skaistā koka vēsturi uzzinājām, gan arī to, kāpēc saimnieks negrib tūristu barus pie paegļa nākam redzēt un ir pat priecīgs, ka norādes ceļmalās, kā līdz tam nokļūt, nav.
Suņu uzlidojumi un pirtsslotas
Sarunu arī sākam ar bēdīgāko. Gints saka:
«Pat negribas, ka te daudzas mašīnas brauc. Ja nu nāk staigātāji, vēl var pieciest. Bet man pie tā kadiķa ganās aitas un apkārt ir elektriskais ganu žogs. Diemžēl tieši tiem, kas piebrauc automašīnās, daudziem līdzi ir suņi, kurus viņi ved pastaigā, bet starp aitām pat nespēj savaldīt. Pērn te dažu dienu bija vai suņu uzlidojums, aitas nezināja, kur glābties.
IZAICINĀJUMS. Gailonu kadiķis, kurš garumā uzdrošinās pat ar egli sacensties. Ārijas Romanovskas foto