Aplausi autobusā jeb turp un atpakaļ
Beidzot bija iestājies silts laiks! Grēks sūdzēties, kad tikai pirmo dienu grādi pakāpušies līdz kārtīgi karstas vasaras svelmei.
Tas ir laiks, kad viens soļo, izmeties šortos un īspiedurkņu krekliņā, cits, neuzticēdamies nelaikā atnākušajam karstumam, tuntulējas cepurē un vējjakā.
Autobuss, pasažierus gaidot, bija uzsilis kā cepeškrāsns. Izbraucot no Valmieras autoostas, visas sēdvietas pilnas. Nevilšus atcerējos, ka Imants Ziedonis teica – pilnos tramvajos un tamlīdzīgos braucamajos vajagot dziedāt. Mēs visi braucām lauku virzienā, tāpēc varbūt, es prātoju, iederētos Hugo Diega reiz dziedātā dziesma par to, ka viņam brūte dzīvo laukos un kā svētdienās pie viņas ved autobuss, bet neviens neizskatījās pēc dziedātāja, jo bija karsti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv