Atvasarā drīkst uzdot arī pavisam vienkāršo jautājumu – kā tev tagad iet? Šoreiz to jautāju dažām ukraiņu sievietēm, kas turpina dzīvot Valmierā. Kāda no viņām pie mums ir kopš Krievijas iebrukuma sākuma, cita atbraukusi vēlāk.
Pa šo laiku arī sajusts, kura no viņām vairāk laika velta darbam, ģimenei šeit un arī savējiem, kas palikuši Ukrainā vai devušies bēgļu gaitās tālāk Eiropā, velta laiku saziņai, paretam aizbrauc līdz mājām, jo Ukrainu viņas visas joprojām sauc par savām mājām. Valmiera ir viņu otrās mājas, un neviena nezina, cik ilgi, bet viņām ir ieceres, plāni, un daļu no tiem viņas realizē šeit, lai pašas justos labāk darot, atrodot piederību un noteikti palīdzētu savējiem mājās.
LABA DĀVANA vienmēr ir laba grāmata. «Brīvības tilta» pārstāves Viktorija Jena un Ksenija Bannikova uzdāvināja Valmieras Integrētajai bibliotēkai grāmatu par savas valsts vēsturi. Vecākā bibliotekāre Anita Apine (centrā) ir pārliecināta, ka šo grāmatu vēlēsies izpētīt un izlasīt daudzi. Foto no «Brīvības tilta» arhīva